- Gunārs Kūtris: ECT skaidri saka – nedrīkst konfiscēt mantu tikai tādēļ, ka persona nevar pierādīt tās izcelsmi
Par nesen valstī notikušā “finanšu sektora kapitālā remonta” sekām un seku novēršanu Satversmes tiesā; kāds būs pienesums tautsaimniecībai, ja tiks grozīts Krimināllikuma 323. pants; kāds kaitējums tautsaimniecībai tiek nodarīts ar krimināllietām, kuras tiek virzītas par katru cenu; kādēļ, piemērojot likumu, arī likuma piemērotājam jādomā ar galvu – par šiem un citiem jautājumiem TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar Saeimas deputātu, Saeimas Juridiskās komisijas locekli, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS).
- “Jaunās vienotības” ģenerālsekretāre: partijas iekšienē izvērsta apjomīga izmeklēšana
Kas patiesībā notiek ap “Jauno vienotību” un pašā “Jaunajā vienotībā”, vai par izskanējušajiem apgalvojumiem par vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu interesējas arī izmeklēšanas iestādes un kādas darbības šobrīd tiek veiktas patiesības noskaidrošanai – “Neatkarīgās” saruna ar partijas “Jaunā vienotība” ģenerālsekretāri Signi Jantoni.
- Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs brīdina: nedrīkst pataisīt par krimināli sodāmu jebkuru darbību
Kāda ir mūsu valsts likumdevēja darba kvalitāte; kādēļ radusies vēlme kriminalizēt aizvien plašāku rīcības jomu; kāds ir ieguvums no sodu bardzības – par šiem un citiem jautājumiem TV intervija ciklā “Nra.lv sarunas” ar Saeimas deputātu, Saeimas Juridiskās komisijas locekli, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS)
- Kas kuram kā jādara, lai pensijas kļūtu cilvēka cienīgas?
Kāds būs otrā pensiju līmeņa liktenis; par cik pieaug vidējā pensija un vai pieaug pensionāru skaits; par sociālo iemaksu samērīgumu; vai iedzīvotāji steidz būt trešā pensiju līmeņa dalībnieki; vai palielinās uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem nodrošina iespēju uzkrāt pensiju; kas valdībai būtu jādara un ko tā dara, lai iedzīvotāji saņemtu cilvēka cienīgu pensiju – intervijas turpinājums TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.
- Ekonomikas ministrs: kandidātu atlases sistēmā briest kapitālais remonts
Cik pamatota ir jezga ap konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu – ir vai nav ekonomikas ministram jāuzņemas politiskā atbildība par LIAA darba rezultātiem un kādēļ tāds satraukums par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa lēmumu konkursu apturēt – “Neatkarīgās” saruna ar V. Valaini.
- Kas notiks ar vecuma pensijām un to apjomu?
Latvijas pensiju sistēma ir dzīvotspējīga, to pierāda tās stabila darbība jau trīsdesmit gadu garumā.
- Ogres mērs: Mēs varam izglābties un uzvarēt tikai kopā – kā tauta, kas cīnās
Par atrašanos Ukrainā frontes līnijā, par svaigu elpu Ogres muzejā, par to, kāpēc jālej vīns svešiem cilvēkiem uz galvas, par to, kāpēc Ogrē uzcēla jaunu skolu, kamēr citas tiek likvidētas, par to, ko daudzi gaida no Nacionālās apvienības, par Suvalku koridoru kā lamatām un par daudz ko citu: TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar Ogres novada pašvaldības vadītāju Egilu Helmani (NA).
- Kur dabūt lētu kredītu bez ķīlas, bez līdzfinansējuma un kredītvēstures?
Ļoti vilinoši skan valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa uzskaitītais, ka “Altum” ir programmas aizdevumiem par zemām likmēm, ka “Altum” strādā ar tādiem klientiem, kuriem ir labi projekti, bet trūkst ķīlas, ka “Altum” var prasīt no saviem parādniekiem mazāku līdzfinansējumu un finansēt jaunus uzņēmumus bez kredītvēstures.
- Aleksandrs Kiršteins: Tas nav pareizi, ka zemessargiem atņēma ieročus
Par drošības situāciju Latvijā; par to, kāpēc cilvēkiem vajadzīgi ieroči; par to, kāpēc tauta nav aizsargāta; par mazo skolu atjaunošanu; par valstiskuma noārdīšanas apturēšanu – sarunas turpinājums ar Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu, kurš pārstāv politisko partiju apvienību “Tauta. Zeme. Valstiskums” un kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
- Egils Helmanis: Mūsu augstākās amatpersonas rūpējas nevis par valsti, bet par savu tēlu
Par tiem, kuri barojas no Putina kases; par 72 stundu somu, kas neglābs; par to, cik mums ir vajadzīgi karavīri un zemessargi, lai aizstāvētos; par Pjotra Avena porcelāna kolekciju; par Krievijas propagandas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem; par slēgtajām skolām un Ogres jauno skolu; par to, ko darīt Latvijas valdībai – intervija TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (Nacionālā apvienība).
- Kādas muzeju vērtības glābsim kara apstākļos, kādas pametīsim likteņa varā?
Kā sargāsim un vai kara apstākļos nosargāsim mūsu muzeju krājumus – saruna ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietnieci krājuma darbā Ivetu Derkusovu.
- Kas vilina un kas atbaida no valstij piederošas komercbankas nodibināšanas
Par priekšlikumu paaugstināt valsts finanšu institūcijas “Altum” statusu līdz valstij piederošai bankai “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš var izteikties tikai kā nozares eksperts.
- Advokāts: politiķiem beidzot jāvērtē, cik pareizi ir vienmēr nostāties prokuratūras pusē
Kā tas nākas, ka prokuratūra Saeimā panāk sev vēlamos likumu grozījumus bez iebildumiem, bet advokātu iebildumus politiķi “laiž gar ausīm”? Vai nav tā, ka Latvijas tiesiskajā vidē indivīds pamazām kļūst aizvien neaizsargātāks, bet valsts vara pastiprina presingu? Kādu bīstamību rada topošie Krimināllikuma 323. panta grozījumi, kas parlamentā jau pieņemti otrajā lasījumā? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar zvērinātu advokātu Dmitriju Skačkovu.
- Toms Platacis: “Kamēr cilvēks neizdara noziedzīgus nodarījumus, viņam nav jāuztraucas”
Vai ir bija nepieciešams “finanšu kapitālais remonts”, vai Latvijas uzņēmēji bēg uz Lietuvu, cik noziegumu finanšu jomā izdodas atklāt?
- Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis: Risinot krīzi, joprojām saņēmu sitienus
LTV raidījumā “Kultūršoks”, kas nonāca ēterā marta sākumā, par saviem piedzīvojumiem runāja septiņas anonīmas studentes, kuras esot cietušas no pasniedzēju seksuālas uzmākšanās, izraisot vispārēju morālo haosu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kurā viņas mācījušās.
- LU rektors Gundars Bērziņš: Rīgā sāk veidoties vērienīga zinātnes jūdze
Vai valstij vajadzētu dotēt žurnālistikas vai politoloģijas studijas; par jaunvārdu radīšanu; par izglītības kvalitāti un augstskolu reitingiem; par mācībspēku piesaisti no ārvalstīm; par Latvijas Universitātes akadēmisko kvartālu Torņakalnā un kā turp pa Rīgas bedrainajām ielām plūdīs studentu un mācībspēku daudzie tūkstoši – intervijas turpinājums ar Latvijas Universitātes rektoru, profesoru, Dr. sc. admin. Gundaru Bērziņu TV ciklā “Nra.lv sarunas”.
- LU rektors: Latvijas Universitāte zina, kas vairo lepnumu par mūsu valsti un uzticību tai
Jaunievēlētais Latvijas Universitātes rektors, profesors, Dr. sc. admin. Gundars Bērziņš TV intervijā “Nra.lv sarunas” stāsta par gaidāmām reformām Latvijas Universitātē (LU), par studiju saturu, kvalitāti, daudzveidību, par studiju sasaisti ar zinātni pētniecību un akadēmisko rezultātu praktisko pielietojamību; rektors atklāj, kur Latvijas Universitātē atrodas tas, kas vairo patriotismu un cementē valstiskuma apziņu.
- Aleksandrs Kiršteins: “Zaļais” kurss ir krāpniecība, kas iznīcina dabu
Par “zaļā” kursa greizo virzību, par vēja ģeneratoru radītajā nelaimēm, par Latvijas upju postīšanu ar mazajiem hesiem, par to, kāda var būt Eiropas, un vēl par daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu, kurš pārstāv politisko apvienību “Tauta.
- Ministre Inga Bērziņa: Latvijā ir daudz labu piemēru Eiropas naudas izmantojumam
Kādēļ VARAM jākļūst par DARĀM, un kādēļ DARAM nepārcelsies uz Kuldīgu; vai būs pieejami Kohēzijas fonda līdzekļi arī pēc 2027. gada, kā Latvijai sokas ar Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanu, un kur redzami rezultāti; kā risināt Rīgas bedraino ielu jautājumu – par šīm un citām tēmām TV intervija ciklā "Nra.lv sarunas" ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (“Jaunā vienotība”).
- Kas notiks vai nenotiks ar mūsu auto ceļiem un dzelzceļiem?
Satiksmes ministrijas uzmanību un Latvijas valstij pieejamo naudu nākas koncentrēt tam, lai Latvija neizgāztos ar nespēju īstenot “Rail Baltica” plānus un saistības, bet kādi būs Latvijas ceļi cilvēkiem pārskatāmā apkārtnē un tuvāko gadu laikā?